Es zinu, kā ir, kad nav nekā

Ja Tev pilnīgi nav spēka un kaut kādu iemeslu dēļ sāk zust prieks par dzīvi un pat negribas izķepuroties, tad zini – tā ir izdegšana. Pilnīgs spēku zudums.

***

Varbūt, ka tas notika dēļ pārslodzes, varbūt dēļ pārāk ilgas saņemšanās un paciešanās, varbūt dēļ ātrā dzīves tempa, varbūt dēļ pārāk liela informācijas daudzuma ikdienā….

Tas tad, ja nav noticis kāds personīgs zaudējums, dēļ kā protams, dikti zūd spēki….

***

Rīt mēs taisām tiešraidi tieši par to – kā tik saudzīgi, cik vien var, atjaunoties un ļaut sev dabiski dziedināties.

***

Vai ziniet, kā man gāja, kad nomira mūsu dvīņi? – man nebija spēka ne ar vienu runāt. Nu tā, ka es negribēju pacelt klausuli, ka es negribēju apstāties un kādu uz ielas satikt, nekādā gadījumā negribēju, lai kāds pie manis atbrauc.

Es gribēju tikai Tomu.

Tikai lai viņš “izpleš spārnus” pār mani un mani pasargā.

Viņš to darīja. Viņš cēla klausuli, viņš sarunājās. Viņš turēja man roku, kad vadīju seminārus. Viņš pārņēma stafeti, ja man bija jāiet ārā paraudāt.

Viņš bija zaudējis savus divus bērnus tāpat kā es, bet viņš spēja mani atbalstīt, lai izdzīvoju.

Es nesajuku prātā, nenonācu psihslimnīcā, nenodzēros, neizdarīju pašnāvību….

Varēju.

Tik šausmīgi sāpēja un tik ļoti nebija spēka, ka līdz tam bija tikai viens solis.

***

Es zinu, kā ir, kad nav nekā.

Ka nav cerību, ka būs labi. Ka esi tik ļoti zaudējis, ka vārds “lūzeris” pat neataino reālo situāciju.

Zinu kāda ir sajūta, kad “manis vairs nav” un “negribu būt”.

Visu to zinu.

Un vēl zinu, ka no tā visa var….atjēgties, atgūties un atsākt ….elpot…un dzīvot.

***

Mīļā, lai vai kas ir Tavā dzīvē noticis, lai vai cik jūties šobrīd bez spēka, zini…ka no tā var atgūties.

Rīt par to runāsim.

Arī šai ziņā esmu “kurpnieks ar kurpēm” un zinu to no pieredzes.

Arī teoriju zinu. Arī prakses.

Tiekamies rītvakar.

Ieraksts paliks vēl mēnesi.