Kā rodas izdegšana un kā atkopties pec tās

Vai zini, no kā rodas izdegšana un iztukšošanās, ja tas nav saistīts ar pēkšņiem zaudējumiem?

Ikdienišķa izdegšana rodas no pārāk ilgas saņemšanās. No izturēšanas. No paciešanās. No tā, ka visu laiku VAJAG izdarīt to un vēl to.

Un tiem pienākumiem nav gala.

Nogurst smadzenes, nogurst ķermenis. Paliek arvien mazāk spēka un beigās…viss …vairs pat saņemties nevari.

Atceros, mana māsa pirms pāris gadiem bija ieviesusi terminu “smadzeņu nāve”.

Protams, tas ir mūsu ģimenes lokā un slengā apzīmējums, kas nav ieviešams profesionālā terminoloģijā, bet ideja tāda, ka vispār sevi nevari pierunāt domāt, kaut ko risināt vai analizēt.

Pilnīgi līdz tam, ka ja kāds kaut ko jautās, gribas kliegt vai palīst zem segas.

Lūk tās izdegšanas jau arī var būt dažādas.

Var gadīties, ka spēka ir pārpārēm un piemēram dārzā monotoni strādāt vari, vai malku krāmēt vari, vai istabu mazgāt vari….tikai domāt ne.

Vai atcerieties filmu vai grāmatu “Ēd.Lūdzies.Mīli” – ko vajadzēja darīt Indijā, kad ieradies ašramā?

Berzt grīdu. Neko nedomāt – vienkārši monotoni berzt.

Pēc tam – ņemt pauzi no runāšanas.

Šo ar labi ir saprast – kas tieši Tev ir noguris. Galva, ķermenis, varbūt ir uznācis emocionālais piekusums, ka spēj gan padomāt, gan kustēties, bet tikai vairs nekārojas to, par ko agrāk mirdzēja acis.

Vārdu sakot – jāpiezūmē tas nogurums un iztukšošanās, izdegšana un spēku pārtēriņš. Kurā fāzē kas tur notiek.

Šovakar to visu darīsim un runāsim plkst 19.00 tiešraidē:

Bildītē: Mamma šobrīd ir HOLANDĒ