Gribas teikt pieaugušajiem – nu saņemamies. Kas ar mums ir???

Darbojoties soc.tīklos kā darbiņā, es tomēr šo to redzu, pat ja nesekoju ne politikai, ne Rīgas domei. Ideja tāda, ka tur mobings notiek kā dabiska parādība. Ka tur regulāri kāda daļa uz komisijām nāk apbruņojušies ar cieņu aizskarošiem jautājumiem vai provokatīviem izteicieniem, un tiklīdz tu sāc atbildēt, tā to filmē un ievieto TikTok kā “atmaskošanu”.

Pilnīgi negribu saukt uzvārdus un negribu nostāties neviena pusē, tik secinu, ka šobrīd agresīva pazemošana publiskā telpā vai klātienē ir visaugstākos līmeņos.

Ja vien pieņemam, ka valsts un galvaspilsētas vadītāji vispār ir augsts līmenis.

Zivs pūst no galvas.

>>>><<<<<

Kas ar mūsu sabiedrību notiek?!

Hmmm…

Kā varam cerēt, ka tas nepārnesīsies uz ministrijām, uz skolām, medicīnas iestādēm, pansionātiem vai vēl kādām vietām, kur cilvēki ir neaizsargāti.

No kura gala ķerties klāt.

Nu man vienmēr ir shēma.

1. Es pati

2. Tuvais loks

3. Palīdzēt tam, kam varam. Aizstāvēt to, ko varam.

4. Rūpēties par sabiedrības domāšanas un attieksmes izaugsmi.

Kā tas strādā?

Nu….manā palielā burbulī strādā, bet kā sper kāju ārpus tā, tad uzreiz trakums.

Kā ir jums?

Bildītē

Kaspars.

Man tiešām liekas, ka ir jādara visu, lai mūsu bērni dzīvotu labā un gaišā vidē.

Gribas teikt pieaugušajiem – nu saņemamies. Kas ar mums ir. Vai tiešām nevaram vai neprotam dzīvot labāk un veidot saulainākas attiecības un kopējo dzīvi.

Latvija ir tik maza.

Vai nevaram sākt ar Latviju?